1229. gadā Rīgas bīskapsNikolajs fon NauensĒrgļu pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. 1375. gadā Lietuvas lielkungs Ķēstutis astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus.[1] Ērgļu mūra pils pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā.
Livonijas kara laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks Ērgļu pili (Эрл) atriebjoties nopostīja.
Zināms, ka senākā Ērgļu luterāņu baznīca nopostīta Livonijas kara laikā, atjaunota 1598. gadā, mūra dievnams uzbūvēts Zviedru Vidzemes laikā 1679. gadā. Novads panīka pēc Lielā mēra epidēmijas, kad nomira ap 60 % novada iedzīvotāju. Uz vecās baznīcas pamatiem 1864. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta Otrā pasaules kara Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada augustā, drupu vietā uzcēla Ērgļu LKP komitejas ēku.
Muižas
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]