Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Kalzenau) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Kalsnavas pilsnovads 1455. gadā piederēja Rīgas arhibīskapa vasalim Jēkabam Tīzenhauzenam. Livonijas kara laikā pili 1577. gadā nopostīja Krievijas caristes karaspēks.

Zināms, ka senākā Kalsnavas luterāņu baznīca nodegusi Zviedru Vidzemes laikā 1643. gadā. Tās vietā 1774. gadā sāka celt mūra baznīcu, ko pabeidza 1835. gadā. Sagrauta Otrā pasaules kara Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada augustā, nav atjaunota. Vietalvas draudzes novada luterāņu baznīca celta 1671. gadā, mūra baznīca uzcelta 1814.-1817. gadā. Sagrauta Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada augustā, daļēji atjaunota. Kad 19. gadsimta vidū daudzi novada zemnieki pārgāja pareizticībā, tika uzcelta pareizticīgo baznīca Jāņukalnā.

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:^[1][2]

• Kalsnavas mācītājmuiža (Kalzenau Pastorat)
• Kalsnavas muiža (Alt-Kalzenau)
• Kalnamuiža (Bergenhof)
• Jaunkalsnavas muiža (Neu-Kalzenau)
• Vietalvas muiža (Fehteln)
• Odzienas muiža (Odensee)
• Sausnējas muiža (Saussen)
• Ozolkalna muiža (Sophien-Eichen)

• 
  Veckalsnavas luterāņu baznīca (1930)
• 
  Vietalvas luterāņu baznīca (1934)
• 
  Sausnējas muižas kungu māja (1928)
• 
  Odzienas muižas pils pirms 1905. gada
• 
  Odzienas muižas pils (2010)
• 
  Veckalsnavas baznīcas drupas (2012)
• 
  Vietalvas luterāņu baznīca (2010)
• 
  Kalsnavas pareizticīgo baznīca (2003)

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 378. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 187–188. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 265. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 217–220. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.