Haralds Marvē
Haralds Aleksandrs Marvē (dzimis 1900. gada 9. novembrī (pēc vecā stila — 27. oktobrī)[1], miris 1983. gada 12. oktobrī) bija Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs. Trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru šaušanā ar automātisko pistoli (1932, 1937, 1938).[2] Piedalījās 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur bija arī Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. DzīvesgājumsDzimis 1900. gadā Nītaures mežsarga Artura Oto Eduarda Marvē un Leontīnes, dzimušas Vītolas, ģimenē.[1] Mācījās Kuldīgas ģimnāzijā, Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada janvārī pieteicās Latvijas zemessardzē, 1920. gada martā ieskaitīts 13. Tukuma kājnieku pulkā. Latvijas Kara skolas Kājnieku nodaļas kadets (1922-1924), pēc mācībām Liepājas kājnieku pulka leitnants, vada komandieris (1926), piekomandēts Igaunijas armijas II pulkam (1926–1927). 1928. gadā kļuva par pulka fiziskās audzināšanas instruktoru un beidza Sapieru virsnieku kursus, paaugstināts virsleitnanta pakāpē. Trenējās sporta klubā ASK, uzvarēja Latvijas meistarsacīkstēs vieglatlētikā 1929. gadā 800 m distancē, 1932. gadā — 400 m/b un 4×400 m stafetē.[2] Bija sporta dzīves organizētājs Valkā un Liepājā. Piekomandēts Kurzemes divīzijai (1928–1930), bija Liepājas pilsētas komandanta adjutants. 1934. gadā paaugstināts par Daugavpils kājnieku pulka vada komandieris kapteiņleitnanta apkāpē. 1935. gadā Marvē piedalījies pasaules meistarsacīkstēs šaušanā Helsinkos. 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš ieguva 8. vietu 25 m ātršaušanā ar pistoli.[2] Piedalījās vairākās pasaules meistarsacīkstēs, 1939. gadā izcīnīja 5. vietu ātršaušanā ar pistoli.[2] Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada XI 17. novembrī Marvē atvaļinājās no Latvijas bruņotajiem spēkiem, repatriējās uz Vāciju, kur no 1942. gada dienēja Vācijas armijā majora pakāpē.[3] Pēc kara beigām līdz 1956. gadam bija PSRS gūstekņu nometnēs.[4] Miris 1983. gada 12. oktobrī Hannoverē. Apbalvojumi
Atsauces
Ārējās saites
Information related to Haralds Marvē |